Brazīlijas lietu interneta asociācija (ABINC) un Starptautiskā datu telpu asociācija (IDSA) Futurecom 2024 paneļdiskusijā uzsvēra datu telpu nozīmi kā jaunās datu ekonomikas attīstības pīlāru Brazīlijā. Paneļdiskusiju vadīja ABINC viceprezidents Flávio Maeda, un tajā piedalījās vadošie eksperti, tostarp IDSA direktore Sonja Himenesa, Brazīlijas Rūpniecības attīstības aģentūras (ABDI) inovāciju vadītāja Izabela Gaja, Attīstības, rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu ministrijas (MDIC) Konkurētspējas un inovāciju departamenta direktors Markoss Pinto un Nacionālās rūpniecības konfederācijas (CNI) inovāciju direktors Rodrigo Pastls Pontess, kuri sniedza dažādus viedokļus par datu telpu izaicinājumiem un iespējām datu ekonomikai Brazīlijā.
Pasākuma laikā Sonja Himenesa uzsvēra, ka daudzi uzņēmumi joprojām saskaras ar šķēršļiem, lai maksimāli palielinātu apkopoto datu radīto vērtību, galvenokārt uzticēšanās trūkuma dēļ informācijas apmaiņai. "Uzņēmumi ģenerē daudz datu, bet nesaņem gaidīto atdevi. IDSA (Informācijas par datu drošību) ir risinājums, lai veicinātu uzticēšanos starp pusēm, kas iesaistītas drošā datu apmaiņā, palīdzot pārvarēt tehnoloģiskos šķēršļus un radot konkrētus ieguvumus uzņēmumiem," norādīja Sonja.
Viņa arī uzsvēra, ka ainava mainās, un organizācijas sāk apzināties integrētas datu ekonomikas nepārprotamos ieguvumus. Sonja paskaidroja, ka IDSA novēro pieaugošu izpratni par datu telpu vērtību, īpaši tehnoloģisko inovāciju un sistēmu sadarbspējas veicināšanā. Pēc viņas teiktā, tas ne tikai palielina efektivitāti, bet arī palīdz samazināt izmaksas un veicināt jaunus digitālos biznesa modeļus.
Vēl viens paneļdiskusijas spilgtākais notikums bija revolucionārais ABDI pētījums “Agro Data Space Agro 4.0 Program”, ko prezentēja Isabela Gaya un kurā tika pētīts datu telpu potenciāls lauksaimniecības uzņēmējdarbībā, kas ir izšķiroša Brazīlijas ekonomikas nozare. Pētījums norādīja, ka datu telpu ieviešana varētu radīt 30 % darbības efektivitātes pieaugumu dažādās lauksaimniecības jomās un samazināt izmaksas līdz pat 20 %. Turklāt tādu progresīvu tehnoloģisko risinājumu kā lietu interneta (IoT) un mākslīgā intelekta izmantošana ļautu apkopot un analizēt lielu datu apjomu, ļaujot pieņemt pamatotākus un elastīgākus lēmumus šajā jomā.
Pētījumā tika uzsvērta arī pozitīvā ietekme uz ilgtspējību. Piemēram, ražotāji varētu samazināt herbicīdu lietošanu līdz pat 70% un ievērojami samazināt citu resursu izmantošanu, izmantojot uzraudzības un automatizācijas tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgāku un efektīvāku ražošanu. Pētījums arī atklāja, ka vairāk nekā 1 miljons lauku īpašumu varētu tieši gūt labumu no šīs digitālās transformācijas, pastiprinot datu telpu stratēģisko lomu Brazīlijas lauksaimniecības nozares konkurētspējas stiprināšanā.
Izabela Gaja no ABDI pasākuma laikā komentēja digitalizācijas ietekmi uz lauksaimniecības nozari: “Inovatīvu tehnoloģiju, kas integrētas ar datu telpām, ieviešana var pārveidot Brazīlijas lauksaimniecības biznesu, uzlabojot ražošanas efektivitāti un veicinot ilgtspējīgāku resursu pārvaldību.” Viņa uzsvēra, ka nozare ir gatava pieņemt šīs inovācijas, īpaši ar publiskās politikas un mērķtiecīgu investīciju atbalstu.
Markoss Pinto, MDIC (Attīstības, rūpniecības un ārējās tirdzniecības ministrijas) Konkurētspējas un inovāciju departamenta direktors, iepazīstināja ar valdības viedokli par datu telpu attīstības paātrināšanas nozīmi Brazīlijā. Viņš uzsvēra, ka valstī ir milzīgs datu apjoms gan no privātpersonām, gan uzņēmumiem, taču tikai 25% lielo korporāciju efektīvi izmanto datu analīzi. "Valdība vēlas stimulēt šo datu telpu attīstību, lai paātrinātu datu ekonomiku Brazīlijā. Mēs veidojam īpašu programmu šim nolūkam un pētām nozares, kurās šo tehnoloģiju var veiksmīgi pielietot, kā mēs jau esam redzējuši citās valstīs," skaidroja Markoss.
Viņš arī minēja, ka valdība atrodas formulēšanas fāzē, apspriežoties ar dažādām nozarēm, lai noteiktu jomas, kurās varētu ieviest datu telpas. "Mūsu vēstījums ir par sadarbības būvniecību, un mēs ceram līdz gada beigām uzsākt konkrētus pasākumus šīs attīstības atbalstam. Mēs esam pētījuši iniciatīvas no citām valstīm, īpaši Eiropas Savienības, un mēs nevēlamies gaidīt piecus gadus, lai izmantotu šo inovāciju vilni. Priekšrocība ir tirgus iespēju radīšana un konkurētspējīgu produktu izstrāde," sacīja Markoss. Pēc viņa teiktā, valdībai drīzumā vajadzētu veicināt sabiedrisko apspriešanu par normatīvo regulējumu.
MDIC (Attīstības, rūpniecības un ārējās tirdzniecības ministrijas) direktors uzsvēra, ka Brazīlija ir apņēmusies atbalstīt ražošanas sektoru pārejā uz digitālāku un efektīvāku ekonomiku. "Lai sasniegtu produktivitātes pieaugumu, mums būs nepieciešami digitālie uzņēmumi, kas var izstrādāt šos risinājumus. Valdība vēlas stāvēt plecu pie pleca ar ražošanas sektoru, lai to nodrošinātu," viņš rezumēja.
ABINC sadarbībā ar IDSA ir strādājusi pie tā, lai ieviestu šo datu telpu koncepciju Brazīlijā, cenšoties veicināt valsts digitālo konkurētspēju. Šīs iniciatīvas ir daļa no plašākiem digitālās transformācijas centieniem, kuru mērķis ir integrēt tādas nozares kā lauksaimniecība, veselības aprūpe un mobilitāte, kā arī veicināt jaunu uzņēmējdarbības iespēju radīšanu.
ABINC viceprezidents Flavio Maeda uzsvēra, ka šī partnerība ar IDSA nozīmē sniegt tirgū zināšanas par datu telpu potenciālu Brazīlijā, īpaši lauksaimniecības uzņēmējdarbībā un rūpniecībā. Maeda arī paskaidroja, ka ABINC sadarbojas ar IDSA, ABDI, CNI un MDIC, lai 2025. gadā īstenotu Atvērtās rūpniecības projektu, kas ir līdzīgs tam, kāds bija Atvērtās finanses. "Mēs vēlamies sniegt tādas pašas priekšrocības kā Atvērtās finanses arī citām rūpniecības nozarēm. Šis projekts atbilst arī datu telpu koncepcijai," skaidroja Maeda.
Arī Rodrigo Pastls Pontess no CNI komentēja stabilas un sadarbspējīgas infrastruktūras nozīmi, lai rūpniecības uzņēmumi varētu droši un uzticami koplietot datus, veicinot inovācijas un efektivitāti dažādās nozarēs.
Ņemot vērā Futurecom 2024 apspriestos sasniegumus, ir skaidrs, ka datu ekonomikai būs centrāla loma Brazīlijas nākotnē, un datu telpu koncepcija būs būtiska šī ceļa nostiprināšanai, kā secināja Sonja Himenesa: "Datu telpu attīstība ļaus Brazīlijas uzņēmumiem sasniegt jaunu inovāciju līmeni, nodrošinot drošību, pārredzamību un, galvenais, uzticēšanos datu koplietošanai.".
